Pierakstīties jaunumiem!
Vārds:
E-pasts:
Jautājums
Vai Tu atbalsti KDS politiskās idejas?
 
Kalendārs
Select a mode and save the configuration
Meklētājs
BRĪVĪBA, SOLIDARITĀTE, TAISNĪGUMS

Publikācijas

KDS Latvija Somijas presē

20140212 225652

20140212 225723

 

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs/Aprīlis 2012

IMG
IMG_0001
IMG_0002

 

Osvalds Putniņš: Kam tu esi vajadzīgs?

 

  Valsts un mūsu Valsts labklājība- kam tas vajadzīgs? Cilvēki aizbrauc un nevilšus uznāk pārdomas. Tu esi desmit gadus atdevis izglītībai, strādājot Cīravas lauksaimniecības skolā par vecāko meistaru un direktora vietnieku, tu esi pārstāvējis Latviju pasaules zemes aršanas sacensībās kā treneris. Tu esi sapratis, ka dzīvē jāiet uz priekšu, un turpinājis ceļu Likuma sardzē- Liepājas policijas pārvaldē veicot ceļu policijas inspektora, administratīvā biroja nodaļas priekšnieka pienākumus no 1993.-2007.gadam. Ieguldījis ne mazums enerģijas un pūļu jaunās policijas ēkas būvniecībā - no projektēšanas programas izveides līdz nodošanai ekspluatācijā, bet pienāk brīdis, kad gaidītās atzinības vietā ( vismaz paldies kāds būtu pateicis) tev samazina algu. Valstī, redziet, krīze. Bet kā būt ar kredītsaistībām bankām, kā būt ar ģimeni un no kā dzīvot, tas nevienu neinteresē. Šodien, kad vairums profesionāļu no dienesta ir prom, domā par piemaksām. Varbūt ielikt par Iekšlietu ministru frizieri un dzīve kļūs jaukāka, sakoptāka. Rūgtums sakrājas un tu pieņem lēmumu aiziet. Uz kurieni? Glābt Latvijas banku sistēmu un savus kredītus. Pēc trim gadiem svešumā esmu sapratis, ka kaut kas ir jāmaina. Tā dzīvot nedrīkst! Divi vecākie dēli strādā Zviedrijā, meita - Itālijā, jaunākais dēls mācās vidusskolā, bet es esmu Anglijā, lai jaunākais varētu iet skolā. Kas tā par ģimeni, ja iespējams satikties reizi trijos gados!

  Gaidīšanas laiks ir beidzies. Malā stāvēšanas laiks no procesiem,kas notiek Latvijā. Ir jāiet un jādara, ir jāmācās no kļūdām, vēlams citu, ir jāsaprot, ka procesi, kas notikuši valstī pēdējo divdesmit gadu laikā, ir noveduši mūs tur, kur esam. Ekonomikas praktiski nav. Un kā tad var būt, ja āzis par dārznieku. Ja paskatāmies nesenā pagātnē, tad redzam, ka ministrijas ( ar retiem izņēmumiem) vadījuši cilvēki, kuriem par nozari sajēgas maz. Satiksmes ministriju – Šlesers, Iekšlietu ministriju- pat dakteri. Kāda var būt ekonomika, ja ministru amatos gozējas politiskas personas. Ar šausmām var atcerēties laikus, kad Finanšu ministriju vadīja vienkāršs zemnieks Slakteris.

  No valsts izbrauc cilvēki labākas dzīves meklējumos. Izbrauc ne tikai peļņā, kā pierasts dzirdēt runājam augstākajās aprindās, bet kopā ar ģimenēm, lai dzīvotu valstī, kur sakārtota sadzīve un nodokļu sitēma. Par ērtībām sanāk maksāt vairāk, bet jūtamies, kā cilvēki. Pats esmu Anglijā pavadījis trīs gadus un reāli redzu, ko vajag mainīt, lai tautieši, kas meklē iespēju normāli dzīvot, ticētu Latvijā notiekošajiem procesiem un domātu par atgriešanos mājās. Ja kādam šķiet, ka ģimene, kas pametusi Latviju un strādā Anglijā vai Īrijā pelna astronomisku naudu, tad maldās. Mājas vai dzīvokļa īre mēnesī ir 500-700 mārciņas, pievienojam konsultax 80-120 mārciņas( nodoklis) un komunālos pakalpojumus 360 gadā un mēnesī kopā vidēji sanāk 600-750 mārciņas. Faktiski tā ir gandrīz mēneša alga cilvēkam, kurš saņem minimumu par stundu(5.95). Tā nu arī sanāk, ka vienā dzīvoklī, pat vienā istabā, dzīvo vairāki sveši, likteņa kopā savesti cilvēki. Ir vērts pacīnīties, lai atgrieztos ticība Latvijai.

  Šobrīd atbalstu rodu Kristīgi Demokrātiskās Savienības paspārnē, kuras programma ietvert visu, kas nepieciešams Latvijas attīstībai. Ir jāsper radikāli soļi, iespējams, ar sāpēm, taču šodien savādāk nevar. IR JĀPĀRVAR SĀPES, LAI RĪT MĒS SMAIDĪTU. Esiet kopā ar Kristīgi Demokrātisko Savienību un smaidīsim kopā!

Picture_147

Osvalds Putniņš

 

Sveiciens no Mērsraga novada domes priekšsēdētāja

Lai gan tikai dažas dienas pagājušas, kopš Mērsraga novada svētkiem, sirdī iezogas tādas kā skumjas... Tas tāpēc, ka ir sajūta, ka iegūts tik daudz jaunu draugu, kopā pavadītas trīs aizraujošas un neaizmirstamas dienas, bet nu ir jāšķiras. Kara flote ir devusies mīnu meklēšanas un šaušanas mācībās, bet mūsu ciemiņi jau devušies uz savām mājām pa visu plašo Latviju.

Lai gan tikai dažas dienas pagājušas, kopš Mērsraga novada svētkiem, sirdī iezogas tādas kā skumjas... Tas tāpēc, ka ir sajūta, ka iegūts tik daudz jaunu draugu, kopā pavadītas trīs aizraujošas un neaizmirstamas dienas, bet nu ir jāšķiras. Kara flote ir devusies mīnu meklēšanas un šaušanas mācībās, bet mūsu ciemiņi jau devušies uz savām mājām pa visu plašo Latviju.

Manā dzīvē šie ir pirmie šādi svētki un domāju, ka vēl ilgi vēsajos ziemas vakaros mani sildīs atmiņas par to gaišumu un pacēlumu, ko izdzīvoju šajās svētku dienās. Es pirmo reizi dzīvē devos svētku parādes gājienā un tas bija, kas ļoti aizkustinošs. Vēl vairāk mani pārsteidza lielais viesu un skatītāju daudzums. Vakaros nenāca miegs, jo mazā Mērsraga ielas tā atdzīvojās, ka tas bija jāizbauda un jāiejūk šajā pūlī, lai līksmotu un priecātos līdzi. Jēgerleja – mūsu estrāde pie jūras šoreiz spēja iepriecināt ikvienu pēdējo vasaras mirkļu baudītāju. Kara kuģi un to skaits līdz nepazīšanai pārvērta mazo Mērsraga ostu. Tā pēkšņi kļuva liela un varena un tik ļoti vilinoša...

Igauņu kara kuģa komandieris ar daudzu gadu pieredzi dažādos svētku un parādes pasākumos atzina, ka pirmo reizi dzīvē redz ko tādu. Pāris dienās, kad kara kuģi bija atvērti apskatei, tikai viņa kuģi apmeklēja vairāk kā divi tūkstoši cilvēku! Tieši šādu pašu pozitīvo šoku piedzīvoja latviešu patruļkuģa Skrunda komandieris.

Par „mazo olimpiādi" kļuva arī starptautiskās sporta spēles starp kuģu komandām. Tās bija tik interesantas, ka pulcēja lielu skatītāju pūli. Saprotams, ka par čempioniem kļuva Latvijas flotes jūrnieki J

Uz dažām dienām Mērsrags pārvērtās līdz nepazīšanai, lai iepriecinātu katru šeit, pie jūras dzīvojošo un arī katru, kurš bija mūsu viesis. Tas bija iespējams tikai pateicoties, lielai, pašaizliedzīgai komandai, kas pie pasākuma sagatavošanas strādāja ilgus mēnešus.

Īpašu paldies vēlos pateikt Mērsraga ostas kapteinim un locim Aivaram Ušackim – tieši viņa vadībā tika izstrādāts tauvošanas un kuģu ievešanas plāns, kas notika tā, itkā mēs to darītu katru otro nedēļu. Paldies visai ostas pārvaldei, pārvaldniekam Jānim Budreikam, velkoņu kapteiņiem un mehāniķiem, kā arī tauvotājiem. Nedrīsktam aizmirst mūsu „simtlatniekus" – pēdējās darba dienas pirms pasākuma viņiem pārvērtās par darba diennaktīm. Tāpat arī strādniekiem Raimondam, Mārtiņam un Jānim. Ļoti liela pateicība arī svētku organizatoriem – Ilzei Rutkai, Verneram, Laurai, Lindai, Mērsraga šerifam Dainim un Dacēm. Eh, ko nu tur...man redaktors nedos tik daudz vietas, lai visiem pateiktos. Īpaša pateicība NBS komandierim Raimondam Graubem, Jūras spēku komandierim Rimantam Štrimaitim un kapteiņleitnantiem – Jurim (jautrais) un Ēvaldam (nopietnais). Visai Mērsraga komandai – paldies, ka uzdāvinājāt Mērsragam neaizmirstamus svētkus. Arī mūsu viesi – kuģu komandieri un jūrnieki aizbrauca ar vārdiem, ka tā kā viņi uzņemti Mērsragā, nav bijis vēl nekur. Mērsragā – pie jūras, kur pūš skarbi vēji, dzīvo tauta ar karstām un mīlošām sirdīm.

 

Patiesā cieņā,
Lauris Karlsons
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs.
25.08.2011

 

Vai Latvija var kļūt par monarhiju?

Vai Latvija var kļūt par monarhiju?

Pēdējo divdesmit gadu politiskās svārstības Latvijā sāk radīt aizdomas par to, vai mūsu valsts ir mentāli piemērota un nobriedusi demokrātiskam pārvaldes modelim. Demokrātija no katra cilvēka prasa ne tikai piedalīšanos vēlēšanās un savu pilnvaru nodošanu kādai partijai, kas uz četriem gadiem viņa intereses pārstāvētu parlamentā. Demokrātija uzstāda daudz augstākas prasības – lai cilvēks pats uzņemtos atbildību un saistības par savu dzīvi un viņam piešķirto brīvību.

Pienācis laiks uzdot skaidru jautājumu – vai Latvijas iedzīvotāji vispār vēlas dzīvot republikā, kur viss tiek regulēts tikai demokrātiskām pārvaldīšanas metodēm?

Latvijā vairākums cilvēku pēc savas dziļākās būtības nespēj piemēroties demokrātiskai valsts iekārtai. Sabiedrība nepārtraukti meklē idealizētus tēlus, praviešus, ekspertus, tā saucamos „sabiedrībā zināmos cilvēkus” un ar bijību gadiem ilgi uzklausa vienus un tos pašus viedokļus. Ja kāds no viņiem gatavs uzņemties tautas glābēja lomu, tad tai pašā mirklī ap viņu salido fanu loks, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem pamet iepriekšējos saimniekus un dievības, lai sekotu jaunajam elkam, kaut tas vestu uz pasaules malu pretējā virzienā.

Vai Latvijā nebūtu jāsāk diskutēt par kardinālu politiskās sistēmas maiņu? Būtu jāieliek pēdējais pieturas punkts, lai beigtos apmātā skraidīšana (precīzāk – skraidelēšana) no viena elka pie nākošā.

Jau pirms iepriekšējām 10.Saeimas vēlēšanām sabiedrībā plaši izskanēja viedoklis par tautas vēlēta prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Tomēr neviens vēl neuzdrošinājās runāt par to, ka tas patiesībā būtu taisnais ceļš uz konstitucionālu monarhiju.

Latvijas sabiedrība noilgojusies pēc labiem un noturīgiem paraugiem, kas reprezentētu visas tās idealizētās vērtības un īpašības, pēc kurām ilgojas ikviens cilvēks. Un tā ir monarhija, kas nelīdzsvaroto un apjukušo cilvēku prātos radītu drošu patvēruma sajūtu.Tad sabiedrība beidzot varētu atslābt un ar to būtu nodrošināts stabils balsts un mugurkauls arī tālākai valsts neatkarības pastāvēšanai.

Valstij, lai tā patiesi būtu demokrātiska, ir jāizdzīvo monarhijas pieredze un tradīcijas. Tikai tad sabiedrība var aptvert, ko nozīmē būt savas valsts pilsonim. Ne demokrātiska republika, ne prezidents, ne parlaments nespēj noturēt to vertikālo asi, kas nepieciešama, lai iznestu valstiskuma simbolisko jēgu.

Monarhija uz saviem pleciem pārņem atbildību, ko nevēlas uzņemties nedrošais un par sevi nepārliecinātais sabiedrības vairākums. Monarhija ar savu stāju un priekšzīmīgo paraugu vieno tautu, dod tai stingru valstisku apziņu, kārtību, disciplīnu, nostiprina hierarhiju un cieņu pret autoritātēm, kā arī notur sabiedrību uz morālo vērtību ceļa.

Saprotams, ka pašreizējos Latvijas apstākļos ideja par monarhiju izklausās pārāk virtuāla un tomēr, lai cik mums tas liktos oriģināli, bet ar šādu piedāvāto valsts iekārtas modeli mēs nebūtu izņēmums ne Eiropā, ne visā pasaulē.

 

Māra Viktorija Zilgalve

Kristīgi Demokrātiskās Savienības

valdes priekšsēdētāja

 

KDS publiskais paziņojums

Informācija presei

2011.gada 8.jūnijā

 

KDS publiskais paziņojums

Atsaucoties uz publikāciju www.delfi.lv, Kristīgi Demokrātiskā Savienība publiski paziņo, ka norobežojas no vairākkārtējiem Kristiāna Rozenvalda mēģinājumiem uz katrām vēlēšanām aktualizēt ideju par kristīgas ūnijas veidošanu.

 

K.Rozenvalda rīcība liecina par apzinātu vēlmi radīt vēlētājos neizpratni un jukas balsojumos.

 

„KDS ir stabila Latvijas partija ar plašiem starptautiskiem sakariem un stingru vērtību sistēmu, kas balstās Vakareiropas labklājības valstu pieredzē un solidārā attieksmē pret saviem iedzīvotājiem”, uzsver KDS valdes priekšsēdētāja Māra Viktorija Zilgalve.

 

 

 

 

 

Tuvāka informācija

Māra Viktorija Zilgalve

26362320

 

KDS delegācija Paneiropas Ūnijas konferencē Vācijā

KDS delegācija Paneiropas Ūnijas konferencē Vācijā

 

  Paneiropas Ūnijas vēsture ir cieši saistīta ar divām izcilām personībām – ar tās dibinātāju grāfu R.Kudenhove Kalergi (1894-1972) un viņa sekotāju Austrijas erchercogu PEU prezidentu Dr.Otto fon Habsburgu (1912).

  Kopīgās Eiropas politisko, saimniecisko un militāro vīziju grāfs Kalergi pirmo reizi publicēja 1923.gadā savā programmatiskajā izdevumā „Pan-Europa”. Viņa idejas ātri guva atsaucību tā laika intelektālajā Eiropas sabiedrībā. Kalergi domubiedri kļuva Valeri, Heinrihs un Tomass Manns, Cveigs, Hauptmans, Rilke, Freids, Einšteins, i Gasets, R.Štrauss. Vēlāk pievienojās arī Vācijas kanclers K.Adenauers un citu Eiropas valstu vadītāji.

  Uz Paneiropas Ūnijas idejiskajiem pamatiem ir veidojusies Eiropas Savienība ar tās vadošo pārstāvniecību Eiropas Parlamentu.

 

  2011.gada 20.- 22.maijā Lindau salā pie Bodensee Bavārijā notika Paneiropas Ūnijas Vācijas 37.konference „Spēks krīzē: Paneiropa”. Piedalīties sarīkojumā tika ielūgta arī Latvijas delegācija A.Homkas kunga vadībā, KDS valdes priekšsēdētāja Dr.M.V.Zilgalve un ģenerālsekretārs A.Agrums.

 

  Konferenci atklāja PEU Vācijas apvienības prezidents B.Poselts. Par Eiropas nākotnes redzējumu referēja dažādi CDU un CSU politiķi, kā arī Lihtenšteinas firsts Hans Adams II, Francijas senatore F.Kellere, firsts J.Lobkovičs no Čehijas parlamenta, pāvesta padomdevējs kultūrā mons.Dr.G.Kovacs no Romas, CIFE viceprezidents prof.Dr.grāfs F.Kinskis, Austrijas PEU prezidents K.fon Habsburgs, Maķedonijas prezidents prof.Dr.G.Ivanovs un daudzi citi ievērojami politiķi.

 

  Dr.Dirks H.Voss, PEU Bavārijas priekšsēdis, savā runā uzsvēra, ka valstis un valstu apvienības tikai tad var būt politiski un suverēni stipras, ja tās savas intereses var apliecināt ne tikai savas teritorijas robežās, bet arī konkurēt ar citām sistēmām. Gandrīz neiespējami ir apliecināt savu ekonomisko un militāro potenciālu ar tādiem starptautiskiem spēlētājiem kā ASV, Krievija, Ķīna un Indija. To nav iespējams izdarīt atsevišķām Eiropas valstīm, jo to nacionālā pašapziņa ir par vājām. Pat lielās ES dalībvalstis Vācija, Francija, Lielbritānija, Polija un Itālija starptautiskā mērogā ir mazas valstis. Tikai tad, ja 500 miljoni eiropiešu apvieno savus spēkus, varam uzskatīt, ka Eiropa var reāli būt suverēna un savu pašapziņu līdzvērtīgi apliecināt arī starptautiski.

 

  Dr.M.Hufners, finansists un hipotēkbankas eksvadītājs, atzīmēja, ka Eiropas simbols ir vienota valūta. Pretēji daudziem izplatītiem apgalvojumiem, pašlaik finanšu pasaulē nekas neliecina, ka eiro vērtība varētu kļūt nestabila. Nākotnē eiro popularitāte pieaugs, tā apliecinot arī Eiropas ekonomisko stiprumu.

 

  Analizējot ārpolitiku, Paneiropas Ūnijas vadošie politiķi neredz tuvākā laikā Turcijas iekļaušanu Eiropas kultūras telpā. Tāpat risināmi jautājumi, kas kļuvuši aktuāli saistībā ar robežu paplašināšanu uz austrumiem. Pamatā tā ir cilvēku drošība, lai tos nosargātu pret organizētajiem kriminālajiem grupējumiem.

 

  Jau 30 gadus Eiropas centrālie jautājumi ir identitāte, demogrāfija un cilvēku tiesības. Identitāte ietver daudzveidīgo Eiropas cilvēka kultūras dzīvi. Demogrāfija tiek saistīta ar ģimenes un dzīves labklājības nodrošinājumu. Piemēram, konferencē izskanēja atziņa, ka būtu jāizvairās no uzskata „tikai mājsaimniece”. Ja valstu vadītāji vēlas, lai Eiropā uzlabotos dzimstība un laba audzināšana, tad nebūtu pareizi veidot sabiedrisko viedokli, lai māte ar četriem bērniem paralēli uzņemtos darba slodzi. Tai pat laikā būtu jānodrošina visai sabiedrībai vienādas darba atrašanas un atlīdzības iespējas. Konferencē tika uzsvērts, ka cilvēka tiesības saistītas cilvēka cieņas uzturēšanu no viņa piedzimšanas līdz dabīgai nāvei.

 

  Paneiropas Ūnija atzīst, ka vienotai Eiropai nepieciešama saliedēta sabiedrība, attīstīti reģioni, stipras ģimenes, noturīgi mazie un vidējie uzņēmēji, brīvi cilvēki, kas vēlas apliecināt savu eiropeisko identitāti. Atbildība un solidaritāte, kā arī gatavība uzņemties vadību un tai pat laikā līdzjūtība ir kristīgās pamatvērtības, kas stabili vieno Eiropas sabiedrību.

 

  KDS delegācija pateicas Paneiropas Ūnijas vadībai par sadarbību un viesmīlīgo uzņemšanu skaistajā Lindau salā, kā arī par koncertiem, svētku vakariņām uz kuģa klāja „Vorarlberg” un līdzdalību Sv.Misē Maria Bildstein baznīcā Austrijā.

 

Māra Viktorija Zilgalve

KDS valdes priekšsēdētāja

 

 

 Paneiropa_11

Paneļdiskusija par ES ekonomiku, ārpolitiku un aizsardzību.

 

Paneiropa_15

Konferencē A.Homka un M.V.Zilgalve.

 

Paneiropa_17

Paneļdiskusija par cilvēka cieņu un tiesībām.

 

Paneiropa_23

A.Homka un M.V.Zilgalve sarunā ar PEU Vācijas viceprezidenti un Eiropas
Parlamenta Konstitucionālo tiesību komisijas eksviceprezidenti
U.Šleiheri.

 

Paneiropa_36

M.V.Zilgalve un A.Agrums pie senā Lindau rātsnama portāla.

 

Paneiropa_41

A.Homka un A.Agrums Lindau vecpilsētas laukumā.

 

Paneiropa_67

Sv.Misa Maria Bildstein baznīcā Austrijā. Celebrē V.E.Belgradas
arhibīskaps St.Hočevars.

 

 

 

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem

Uzziņu tālrunis par parakstu vākšanu - 67049999

 

No 2011.gada 18.maija līdz 16.jūnijam notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””„Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un„Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai vēlētāji varēs pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nokļūt parakstu vākšanas vietās, tiks nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanās brīdī ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Parakstu vākšana jārīko, jo pēc 37 Saeimas deputātu ierosinājuma Valsts prezidents ir apturējis likumu „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" šajā laikā ir jānotiek trīsdesmit dienu parakstu vākšanai, kurā jānoskaidro vai tautas nobalsošanas sārīkošanu apturēto likumu atcelšanai atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļā no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb ne mazāk kā 153 232 vēlētāji.

Parakstu vākšanas vietas, darba laiki

Parakstu vākšanas vietas un darba laiki KARTĒ (sadarbībā ar uzziņu dienestu 1188)

Kā parakstu vākšanā var piedalīties vēlētāji, kas veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā?

Lēmums par parakstu vākšanas izsludināšanu

Normatīvie dokumenti, veidlapas

Apturētie likumi:

Grozījumi likumā "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam"

Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"

Spēkā esošās attiecīgo likumu redakcijas:

Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam

Par maternitātes un slimības apdrošināšanu

Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam

Apturēto likumu teksts un spēkā esošās attiecīgo likuma pantu redakcijas (salīdzinājums) (1,023.68 KB)

 

KDS: LABESTĪBAI JĀKĻŪST PAR TAUTAS KUSTĪBU

Kristīgi Demokrātiskā Savienība (KDS) uzskata, ka labestībai un labdarībai ir jākļūst par tautas kustību, it īpaši šajā -  ekonomiski un politiski saspringtajā laikā.

”Labestības akcijas ir svarīgas un nereti tā ir vienīgā iespēja palīdzēt smagā dzīves situācijā nonākušiem cilvēkiem – kā bērniem, tā pieaugušajiem. Mēs spējam noturēt cilvēka cieņas vērtību visaugstākajā virsotnē – to pierāda milzīga sabiedrības atsaucība, palīdzot nelaimē nokļuvušajiem līdzcilvēkiem, par ko varam pārliecināties LNT raidījumos”, saka KDS valdes priekšsēdētāja Māra Viktorija Zilgalve.

Kristīgi Demokrātiskā Savienība uzskata, ka labdarība arī ir viena no cilvēka cieņas izpausmēm. Mēs palīdzam un dāvājam prieku, lai tas tālāk atraisītu labiem darbiem arī citus tuvākos, draugus un kaimiņus. KDS savā darbībā par to ir pilnībā pārliecinājusies un droši apgalvo, ka labdarība vienmēr iedvesmo.

Tāpēc KDS mudina ikvienu organizāciju, uzņēmumu, politiskās partijas arī ikdienā, visa gada garumā, daudzveidīgi palīdzēt cilvēkiem, rīkojot kultūras un mākslas pasākumus, dodoties ar koncertiem un teātra izrādēm pie cilvēkiem Latvijas novados, rūpējoties par iespēju garīgi un emocionāli pilnveidoties.

Labestība iedvesmo – ar šādu devīzi arī KDS sadarbībā ar Inčukalna Invalīdu biedrību, Vangažu Pensionāru apvienību un Inčukalna Pensionāru apvienību jau šo piektdien, 27.maijā Inčukalna Tautas namā rīko Labestības dienas veltījuma koncertu.

Koncertā piedalīsies kamerkoris „Amadeus”, jauniešu deju kolektīvs „Imanta”, pianists, starptautisko konkursu laureāts Māris Žagars, aktrise Anita Grūbe.

 

Koncerta sākums plkst.19.00.

Ieeja bez maksas.

 

Programma Ziedu stādījumi Rīgā iegūlusi noliktavās, Rīgas Ainavu koncepcijas izstrādē iestājies klusums

Vai Rīga spēj rūpēties par pilsētas apstādījumu un parku

attīstības plānošanu ilgtermiņā?

 

   Rīgas Domes iepriekšējā sasaukumā pie toreiz esošā, tagad jau likvidetā RD Vides departamenta  tika izveidota programma Ziedu stādījumi Rīgas pilsētā. Šīs programmas ietvaros Rīgas pašvaldība atbalstīja un Vides departaments iepirka vairākus desmitus (aptuveni 30) ziedu piramīdu konstrukcijas un desmitem iekaramos ziedu grozus. Rīdzinieki noteikti pamanīja un atceras krāšņās ziedu piramīdas, kas rotāja Rīgas pilsētas ielas un laukumus pāris vasaras.

   Šo piramīdu iepirkumam tika iztērēti arī tam laikam pietiekami iespaidīgi finanšu līdzkļi. Bet nu jau vairākus gadus toreiz iepirktie ziedu piramīdu karkasi un ziedu grozi iegūluši pašvaldības aģentūras Rīgas Dārzi un parki noliktavās.

   Man, kā mūsu pilsētas vides patriotei, ir ļoti žēl, ka labas gribas darbs šobrīd pamests novartā, ka ziedu piramīdas nepilda tām paredzēto funkciju pilsētvidē.

   Šobrīd, lai uzturētu ziedu piramīdas un apsaimniekotu ziedu grozus, salīdzinoši nav nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, jo ziedu konstrukcijas jau iegādatas. Būtu jāiepērk ziedi un jānodrošina to laistīšana un kopšana. To šobrīd varētu uzņemties, piemēram, jau pieminētā pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi un parki, kuriem ir liela pieredze ziedu apsaimniekošanā pilsētas parkos.

   Ja mēs vēlamies Rīgas pilsētu attīstīt tūrisma aktivitāšu kontekstā, pilsētas ziedu rota ir būtisks faktors mūsdienīgas un skaistas, tūristiem patīkamas vides veidošanā.

   Savulaik ziedu piramīdas tika uzstādītas, piemēram, pie Pasažieru ostas, stacijas laukuma zālājā, Rātslaukumā, pie Zinātņu akadēmijas. Ziedu grozi Kungu ielā, Merķeļa ielā un daudzviet citur. Ziedu rota priecēja gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus – tā toreiz liecināja iedzīvotāju atsauksmes.

 

   Saprotu, ka šobrīd ir krīze, taču  ir iespējas, kā tomēr skaisti sakārtot vidi. Teiktā kontekstā rosinu lielāku sadarbību arī ar pilsētas uzņēmējiem, namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, ar valsts aģentūrām un lielajiem pašvaldības uzņēmumiem u.c., iesaistot tos pilsētas apstādījumu un ziedu rotas veidošanā.

 

   Otra lieta ir Rīgas pilsetas Ainavu koncepcijas izstrāde. Iepriekšējā RD sasaukumā pēc manas iniciatīvas, pie Vides komitejas, tika izveidota darba grupa Ainavu koncepcijas izstrādei. Tika izstrādatas Ainavu koncepcijas Pamatnostādnes. Šajā dokumentā tika izvērtēta gan pašreizējā situācija Rīgas pilsētas ainavas kontekstā, definējot problēmas, gan izstrādāti iespējamie rīcības varianti turpmākai kompleksai pilsētas ainavas attīstībai. Šīs pamatnostādnes tika izskatītas Vides komitejā un apstiprinātas turpmakai virzībai un izskatīšanai Rīgas domes sēdē, lai tajās minētos pamatprincipus ieviestu RD ar vidi saistīto izpildinstitūciju darbībās.

   Cik man zināms, toreiz iesāktās darbības Ainavu koncepcijas kontekstā, šobrīd nav  turpinātas. Vides departaments, kā zināms ir likvidēts.

 

   Minēšu tikai vienu piemēru, kuru mēs toreiz ieskicējām Ainavu koncepcijas izstrādes ietvaros.

   Pilsētas apstādījumu ilgspējīgā plānošanā, atjaunošanā un iespējamā paplašināšanā RD nav izstrādāts un nedarbojas ilgspējīgs attīstības plāns. Tā piemēram, Rīgas pašreizējā parku apsaimniekošanas politika ir vērsta pamatā tikai uz parku uzturēšanu, bet nevis uz plānošanu un  ilgspējīgu attīstību. Mums toreiz bija doma, ka pie pilsētas Arhitektu biroja vai kā citādi institucionāli būtu jāatjauno pilsētas galvenā ainavu arhitekta vai galvenā dārznieka funkcija, lai nodrošinātu uz ilgspējīgas plānošanas politikas pamatiem vērstas pilsētas zaļās zonas attīstību.

   Nevis kā tas ir šobrīd, kad Rīgas pilsētā zaļā zona pamatā attīstās atrauti, to saskaņojot tikai atsevišķu objektu kontekstā.

  Labs paraugs šajā ziņā ir, piemēram, Ventspils un Siguldas pilsētas, kuru plānota un ilgspējīga attīstība, zaļās zonas un ziedu rotas skaistumā ir acīmredzama un izslavēta. To panākt iespējams ar vienotu, vērstu uz plānošanu un attīstību, nevis tikai uzturēšanu, pilsētas zaļās zonas mūsdienīgu pārvaldīšanu.

  Kā zināms, Rīga ir vēsturiska parku pilsēta, ar vēsturiskām, pasaulē atzītām parku tradīcijām, kurā savu paliekošo darbu parku plānošanā un izveidošanā ieguldījuši tādas pasaulē atzītas autoritātes – kā ainavu arhitekti Georgs Frīdrihs Kūfalts un Andrejs Zeidaks. Mums, šo vērtību mantiniekiem, būtu pienākums nodrošināt atbilstošu un cienījamu pēctecību.

    Šobrīd sākt varētu kaut vai ar mazumiņu –  pilsētas ziedu rotu, ziedu piramīdu un ziedu grozu izskatā, kur rezultāts ir tūlītējs un acīmredzams.

   Tuvojas arī 2014. gads, kad pilsētai jābūt ietērptai jo īpašā svētku rotā. Tad varētu domāt arī par kādu dāvanu pilsētai - kāda vēsturiskā rožu dārza atjaunošanu, nemaz nerunājot par plānveidīgu pilsētai nepieciešamo dižstādu pārdomātu audzēšanas uzsākšanu tepat pašmājās, Latvijā, nevis iepērkot tos Vācijā un Polijā un daudzām citām lietām.

 

Maija Stefane

 

kultūras darbiniece,

iepriekšēja sasaukuma RD deputāte

 

 

 

 

Ziemeļblazma un VEF kultūras pils. Atklāta vēstule kultūras ministrei S.Ēlertei

Kristīgi Demokrātiskās Savienības

AICINĀJUMS

LR Kultūras ministrijai

un personīgi kultūras ministrei Sarmītei Ēlertes kundzei

 

 

Kristīgi Demokrātiskā Savienība (KDS) aicina Kultūras ministriju atļaut precizēt un pēc būtības izvērtēt Rīgas Domes sagatavotos un iesniegtos projekta pieteikumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai Ziemeļblāzmas kultūras centra un VEF kultūras pils rekonstrukcijas un restaurācijas projektiem.

 

Rīga 2014.gadā tiks izsludināta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Rīgā notiks plaša starptautisku kultūras pasākumu programma visa gada garumā. Rīgas pilsētas kultūras centri būs vieni no visaktīvāk noslogotajiem pilsētas kultūras infrastruktūras objektiem. Jo īpaši svarīgi būtu šādu pasākumu norisi nodrošināt ne tikai pilsētas centrā, bet arī no centra attālākajos pilsētas rajonos.

 

Ziemeļblāzmas kultūras centra atjaunošana arī ikdienā dotu iespēju Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem, īpaši tur dzīvojošiem bērniem un jauniešiem, beidzot baudīt pilnvērtīgu un cienīgu kultūras dzīvi, kas šobrīd ilgstoši nav bijis iespējams. Tā būtu arī mūsu valsts un Rīgas pilsētas cieņas izrādīšana vēsturiskajam Dombrovska mantojumam un Augusta Dombrovska kungam personīgi, kurš kā dāsns kultūras un izglītības atbalstītājs, nesavtīgs mecenāts savulaik devis nozīmīgu ieguldījumu mūsu tautas izglītošanā.

 

VEF kultūras pils kā valsts nozīmes kultūras piemineklis ir ne tikai nozīmīgs Rīgas pilsētas kultūras mantojums, bet arī ļoti būtisks vēsturiskā VEF rajona pilsētbūvnieciskais akcents. Šodien VEF kultūras pils ir pilsētnieku ļoti iecienīts kultūras objekts, kurā darbojas ļoti daudzi bērnu un jauniešu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Tajā notiek aktīvas izstāžu, teātra izrāžu, koncertu un citu kultūras pasākumu norise. Jau ilgstoši vēsturiskās VEF kultūras pils telpas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un nedara godu ne mūsu pilsētai, ne Latvijai.

 

Kultūra nedrīkst būt atkarīga no tā, kāds politiskais spēks vada valdību vai attiecīgās nozares ministriju un kāds vada pašvaldību. Pārāk daudz kultūras objektu jau ir neglābjami zuduši nākamajām paaudzēm tieši politisko nesaskaņu un personīgo interešu dēļ.

 

Tāpēc Kristīgi Demokrātiskā Savienība aicina LR Kultūras ministriju un personīgi kultūras ministri Sarmīti Ēlertes kundzi vēlreiz atgriezties pie minēto projektu pieteikumu izvērtēšanas, atbalstīt Rīgas Domes centienus novērst nelielās formālās kļūdas un dot iespēju pretendēt uz ES fondu līdzfinansējuma saņemšanu šo nozīmīgo vēsturisko kultūras objektu atjaunošanai.

 

Tas būtu neatsverams ieguldījums gan Rīgas pilsētas iedzīvotāju kultūras dzīves kvalitātes uzlabošanā, gan pilsētas infrastruktūras atjaunošanā, gan nodrošinātu darbu daudziem mūsu pilsētas iedzīvotājiem, kas jo īpaši krīzes laikā ir izdzīvošanas jautājums daudzām ģimenēm. Šāds politisks pagrieziens būtu jauka dāvana mūsu pilsētniekiem Ziemassvētkos.

 

Kristīgi Demokrātiskās Savienības valdes vārdā

 

Dr.Māra Viktorija Zilgalve

KDS valdes priekšsēdētāja

 

KDS - monopolistu visvarenībai un regulatora nevarībai jāpieliek punkts Jaunos elektroenerģijas tarifus KDS apstrīdēs tiesā

KDS -  monopolistu visvarenībai un regulatora nevarībai jāpieliek punkts

Jaunos elektroenerģijas tarifus KDS apstrīdēs tiesā

 

Pirmdien, 21. februārī Kristīgi Demokrātiskās Savienības (KDS) valde pieņēma lēmumu vērsties tiesā, lai apstrīdētu jaunos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) akceptētos AS Latvenergo elektroenerģijas tarifus.

 

 

KRISTĪGO DEMOKRĀTU SENIORU TIKŠANĀS VĪNĒ

 

KRISTĪGI DEMOKRĀTISKĀ POLITIKA LATVIJĀ UN EIROPĀ

 

 

Latvijas un Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības sadarbība kļūst ciešāka

 

 

Kristīgi Demokrātiskā Savienība neveido kopīgu sarakstu ar Vienotību

 

 

Vēstule nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ābramam Kleckina kungam

 

 

Vēstule Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatlera kungam

 

 

Vēstule Ekonomistu apvienības 2010 biedriem un ekspertiem

 

Vēstule Sarmītei Plūmes kundzei Latvijas Televīzijas 1 raidījumu redaktorei

 

 

JAUNĀKIE NOTIKUMI
FORUMS
LEJUPIELĀDE