Pierakstīties jaunumiem!
Vārds:
E-pasts:
Jautājums
Vai Tu atbalsti KDS politiskās idejas?
 
Kalendārs
Select a mode and save the configuration
Meklētājs
BRĪVĪBA, SOLIDARITĀTE, TAISNĪGUMS

Eiropas bīskapi aicina veidot sociālu tirgus ekonomiku

EIROPAS  BĪSKAPI  AICINA  VEIDOT  SOCIĀLU  TIRGUS  EKONOMIKU

Atbildot uz pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, ko piedzīvo Eiropa, Eiropas Kopienas Bīskapu konferenču komisija (COMECE) ir izstrādājusi deklarāciju, kurā aicina, lai vienotā tirgus attīstība notiktu sociālas tirgus ekonomikas virzienā, lai Eiropas Savienība kļūtu par „Eiropas Kopienu, kurā valda solidaritāte un atbildība". Šo deklarāciju 12.janvārī Briselē prezentēja COMECE viceprezidents un Sociālo lietu komisijas prezidents, Minhenes un Frīzingas arhibīskaps, V.Em. Reinhards Kardināls Markss.

Deklarācijā aplūkots jēdziens "sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētpēju". Šādas tirgus ekonomikas izveide ir kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības mērķiem kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

"Pašreizējā Eiropas krīzē ir ļoti svarīgi no jauna apliecināt, ka sociālās tirgus ekonomikas jēdziens sakņojas kultūrā. Tas ir daudz vairāk nekā tikai ekonomisks modelis. Tas ir balstīts uz seno grieķu - romiešu filozofisko un jurididisko bāzi un pamatojas Bībeles teoloģijā. Tas pakļauj tirgus brīvību taisnīguma principam un tuvākmīlestības bauslim," deklarācijas priekšvārdā raksta V.Em. Reinhards Kardināls Markss.

Aplūkojot sabiedrības un brīvprātīgu iniciatīvu nozīmi sociālās tirgus ekonomikas attīstībā, Eiropas bīskapi atzīst, ka "valsts ir sakārtotas sabiedrības priekšnoteikums un ka "valsts organizētā solidaritāte ir uzticama, noturīga un tāpēc nepieciešama", ar to domājot nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmu. Tomēr ar to nepietiek, jo šāda veida solidaritātē iztrūkst brīvprātības principa. Brīvprātīga rīcība prasa no indivīda morāles apziņu un sekmē "uzticības kapitāla" radīšanu, kas ir nepieciešams uzticamu attiecību veidošanā un sociālajā dzīvē. Pāvests Benedikts XVI enciklikā "Caritas in veritate" aplūko šo saikni, lietojot tādus jēdzienus kā "dāvana", "savstarpēja došana", "dāvāšana par brīvu" un "brālība". Tādējādi, veidojot sociālu tirgus ekonomiku Eiropā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādiem organizāciju veidiem, kas darbojas uz brīvprātīgas solidaritātes pamata, kā piemēram, savstarpējās apvienības, pašvaldību iestādes un kooperatīvi.

Mūsdienās pastāv uzskats, ka konkurence un solidaritātes princips izslēdz viens otru. Tomēr Lisabonas līgumā ir norādīts, ka Eiropas Savienības mērķis ir „sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju". Eiropas bīskapi uzskata, ka šajā politikas modelī uzsvars drīzāk būtu jāliek uz "sociālo" nevis "augstas konkurētspējas" dimensiju", jo konkurence ir līdzeklis un sociāla tirgus ekonomika - mērķis. Labi regulēts tirgus, ko patiesi vada konkurence, ir efektīvs līdzeklis, lai sasniegtu svarīgus mērķus ceļā uz taisnīgumu. Konkurence garantē efektīvu ekonomisko resursu izmantošanu un to, lai cilvēki vienmēr meklētu jaunus un labākus risinājumus ekonomisko problēmu risināšanai. Konkurencei ir jābūt godīgai, tāpēc "ES likumdevējiem un izpildvarai ir efektīvi jācīnās pret vai jānovērš monopoli, karteļi, cenu vienošanās un konkurences izkropļošana, kas tiek īstenota, ļaunprātīgi izmantojot ekonomisko varu vai valsts atbalstu".

Eiropas bīskapi vēršas pret tāda veida ekonomisko darbību, kuras pamatā ir vienīgi maksimālas peļņas gūšana un netiek domāts par sabiedrību kopumā un vides saglabāšanu, savas rīcības ietekmi uz citiem cilvēkiem un īpaši nākamajām paaudzēm.

Lai finanšu krīze paliktu pagātnē, ir jāpārskata mūsu vērtību sistēma.
Lai gan tirgum ir daudzi pozitīvi aspekti, tas nav mērķis pats par sevi, bet gan tikai līdzeklis, kas kalpo mūsu labumam. Cilvēki primāri nav ražotāji un paterētāji, bet gan indivīdi, kas ražo un pērk, lai dzīvotu. Tā kā tirgus nespēj piedāvāt pilnīgi visu nepieciešamo, tad valstij ir jānodrošina būtiskākās preces un sabiedriskie pakalpojumi. Jāņem arī vērā, ka tirgu regulē ne tikai valsts, bet lielā mērā arī ražotāji un paši patērētāji. Katram ekonomiskam lēmumam ir arī savas morālās sekas, tāpēc ir jāveic izglītošanas darbs par atbildīgu lēmumu pieņemšanu patēriņa jomā, un Baznīca ir gatava tajā iesaistīties.

Bīskapi atgādina, ka, veidojot sociālo tirgus ekonomiku Eiropā, ir svarīgi rūpēties par to cilvēku vajadzībām, kuri nespēj pilnībā piedalīties ekonomiskajā darbībā vecuma, slimības vai bezdarba dēļ. Par sociālo aizsardzību vairs nevar rūpēties tikai ES dalībvalstis, tai jākļūst arī par ES atbildību.

Lai ilgtermiņā sekmētu ekonomikas konkurētspēju un sociālo taisnīgumu, ir jādomā par dabu, norāda Eiropas bīskapi, aplūkojot ilgtspējīgas attīstības iespējas. Vides kvalitāte tiek uzskatīta par sabiedrisku labumu; no tās iegūstam mēs visi un arī tās pasliktināšanās skar ikvienu. No ieguldījumiem vides kvalitātes uzlabošanā iegūst sabiedrība kopumā. Šī iemesla dēļ ilgtspējības nodrošināšanai nepieciešama īpaša institucionāla garantija ne tikai Eiropas līmenī, bet arī pasaules mērogā.

Deklarācijas noslēgumā COMECE bīskapi secina, ka šobrīd sociālās tirgus ekonomikas attīstība ir jāveicina visā Eiropā, lai tā spētu stāties pretī pasaules konkurences izaicinājumam un varētu turpināt sniegt efektīvu sociālo aizsardzību tiem, kas mūsu vidū ir visneaizsargātākie. Esot solidāriem un atbildīgiem, mums, eiropiešiem, izdosies uzveikt pašreizējo grūto krīzi un, turpinot ceļu kopā, mēs visbeidzot varēsim liecināt par mieru un taisnīgumu cilvēkiem visā pasaulē.

Deklarācijai veltītās 12. janvāra preses konferences audio ieraksts (EN), kā arī pats dokumenta teksts (EN, FR, DE) pieejams COMECE tīmekļa vietnē: www.comece.org.

COMECE, LRKB IC


 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

JAUNĀKIE NOTIKUMI
FORUMS
LEJUPIELĀDE